Escape The Room, jeb istabas ar lamatām ir pieņemts iziet ar kompāniju. Četri dalībnieki, četri pasaules uzskati, četri redzīgo acu pāri, četri asi prāti. Kāda mīkla var izturēt tādu spēku?

Tomēr kas notiks, ka pamēģināt iziet istabu ar daudz mazāku grupu – teiksim, divatā? Vai izdosies atrisināt visus noslēpumus un atrast atslēgu, kas ved pie brīvības – pagūstot izdarīt to vienas stundas laikā?

Mēs nolēmām to pārbaudīt un divi mūsu dalībnieki devās pacīnīties par salauzto laika mašīnu istabā „Istaba 1985. – Ceļojums Pagātnē” no Mystery House. Kā gan tas ir – divatā iziet cauri istabai, rēķinoties tikai ar pāris cilvēku attapību un spēku?

Mūs aizņēma daudz šaubu.

Pirmkārt, pieņemot, ka spēle kļūst par nebūt ne tik vieglu nervu izturīguma spēju pārbaudi, kā arī atceroties par mūsu azartu – mēs bijām vienojušies par to, ka jebkurš gala rezultāts vienalga mūs apmierinās. Nekādas iespējamās problēmas, neatrisināmas mīklas un slēdži, kurus nav iespējams atvērtam – nekam tādam nedrīkst novest pie morālām un fiziskām dalībnieku traumām – draudzība ir un paliek draudzība.

Slavenā Visocka dziesma „Ja draugs reiz…”, kura aicināja pārbaudīt draugu ekstremālā situācijā ne mirkli nepameta galvu.

Otrkārt, mīļotā komanda istabas iziešanas laikā ātri sadala dalībnieku lomas – kādam vieglāk padodas matemātiskie uzdevumi, kādam – ar sižetu saistītie loģiskie uzdevumi, tiek noteikts, kurš būs „meklētājs”, kas līdīs pa grūti sasniedzamām vietām un „filozofs”, kurš jebkurā bezizejas situācijā prot mierīgi apsēsties un, abstrahējoties no vispārējās panikas, atrast steigā nepamanīto detaļu, kura ir svarīga iziešanai. Laba istaba atradīs pielietojumu jebkuriem cilvēku talantiem.

Bet ja mēs mazināsim komandas dalībnieku skaitu, palielinot lomu skaitu katram spēlētājam. Vai tiksim galā?…

Treškārt, nedrīkst izslēgt arī noguruma faktoru – pēc ilgās darba dienas galva dažkārt atsakās atzīt „loģikas” eksistenci un klusiņām izklaidē sevi ar domām par siltu gultu vai ar mirkļa atmiņām. Kad komandā ir četri cilvēki, noguruma faktors tiek kompensēts ar citu dalībnieku spēkiem, bet kad spēlētāju ir tikai divi…

Un, visbeidzot, nedrīkst aizmirst un neraizēties par mūsu izvēlētās istabas specifiku. Tās radītāji, Mystery House, ir slaveni ar savu mīlestību veidot sarežģītas un garas notikumu ķēdes, sarežģītu slēdžu pielietošanu un gigantisko uzdevumu apjomu, ar kuriem mēs pamanījāmies tikt galā bez maz vai pēdējās minūtes beigās.

Visai spēcīgi uzkūdot sevi ar tāda veida domām, mēs bijām iegājuši istabā un…

Visas šaubas bija kliedētas pāris minūšu laikā. Atslēgas un norādes veiksmīgi tika atrastas, visas sastopamās mīklas – risinātas ar kopīgiem spēkiem. Katram dalībniekam tika daudz vairāk uzdevumu. Katrs veiksmīgais risinājums spēcīgi uzsildīja interesi un stiprināja ticību sev – uz priekšu, šķiet, ka mums izdodas!

Negaidīta atklāsme bija tas, ka sekot līdzi spēles gaitai kļuva vienkāršāk – pie lielā spēlētāju skaita daži notikumi paiet bez kāda komandas dalībnieka ziņas un vēlāk bija tikai pieminēti, veicot spēles gaitas analīzi pie kolektīvās tējas tases. Spēlējot divatā šādu pazudušo un nesaredzētu situāciju skaits būtiski samazinājās, radot daudz kopīgāku un veselāku notiekošā ainu.

Tiekot galā ar istabu un nejauši uzstādot tajā jaunu ātruma rekordu mēs visbeidzot kliedējām savas bailes un izdarījām noteiktus secinājumus.

Droši vien, izkļūt no daudz sarežģītākas istabas divatā mums būtu grūtāk. Nepārprotami, daļa prieka no saskarsmes ar savā domāšanas stilā un uzvedībā dažādiem cilvēkiem aktīvā un sasprindzinātā istabas atmosfērā, diemžēl, tiek zaudēta.

Tomēr mūs apsēdusī doma par to, ka Escape The Room nav pieejama mazām komandām visbeidzot ir kliedēta. Spēlēt divatā ir vēl interesantāk un daudzpusīgāk, nekā parasti.

P.S.: QuestLab piedāvā jaunu kvestu tipu, kas paredzēts iziešanai vienatnē vai divatā. Kā arī viņi eksperimentē ar kvestiem, kas paredzēti stingri bērnu auditorijai. Interesanti, kas galu galā viņiem sanāks.

Leave a Reply

Your email address will not be published.